← Dr. Sergejs Šapovalovs

Kad žultspūslis jāizņem, ja akmeņu nav

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Vairumā gadījumu žultspūsli izņem akmeņu dēļ. Taču ir situācijas, kad ultrasonogrāfijā akmeņu nav un pūslis tomēr jāizņem — un ir situācijas, kad cilvēku sūta uz operāciju, kaut vajadzības nav. Šajā rakstā — par abām.

Žultspūšļa polipi — vienīgā tēma ar skaidriem skaitļiem

Polips ultrasonogrāfijas aprakstā izbiedē gandrīz katru. Patiesībā lielākā daļa ir holesterīna polipi, nevis audzēji. Rīcību nosaka izmērs un riska faktori. 2022. gadā četras Eiropas asociācijas (ESGAR, EAES, EFISDS un ESGE) publicēja atjaunotas kopīgas vadlīnijas[2]:

AtradneIeteikums
10 mm vai lielāksIeteicama holecistektomija
6–9 mm ar riska faktoruIeteicama holecistektomija
6–9 mm bez riska faktoriem
vai ≤5 mm ar riska faktoru
Kontroles ultrasonogrāfija pēc 6 mēnešiem, 1 gada un 2 gadiem; ja izmērs nemainās, novērošanu pārtrauc
≤5 mm bez riska faktoriemNovērošana nav nepieciešama
Novērošanas laikā izaudzis līdz 10 mmIeteicama operācija
Pieaudzis par 2 mm vai vairākLēmumu pieņem, ņemot vērā pašreizējo izmēru un riska faktorus
Novērošanas laikā pazudisNovērošanu pārtrauc

Par riska faktoriem šajās vadlīnijās uzskata vecumu virs 60 gadiem, primāro sklerozējošo holangītu, Āzijas izcelsmi un polipu ar platu pamatni, tostarp fokālu žultspūšļa sienas sabiezējumu virs 4 mm.

Vadlīnijas pieļauj operāciju arī tad, ja polipu pavada sūdzības, ko varētu izraisīt žultspūslis, un citu cēloni neizdodas atrast. Šeit ir svarīgs nosacījums: pacientam iepriekš jāzina, ka sūdzības pēc operācijas var arī saglabāties.

Uz konsultāciju vērts paņemt visas iepriekšējās ultrasonogrāfijas, ne tikai pēdējo. Bez salīdzināšanas nav iespējams pateikt, vai polips aug. Taktiku nosaka izmērs, augšana un riska faktori kopā.

Akūts akalkulozs holecistīts — cita slimība ar tādu pašu nosaukumu

Šo bieži sajauc ar situāciju „pūslis sāp, bet akmeņu nav”. Tā ir pilnīgi cita slimība. Akūts akalkulozs holecistīts visbiežāk attīstās smagi slimam cilvēkam — pēc lielas operācijas, traumas, apdegumiem vai sepses, parasti intensīvajā terapijā. Ārpus reanimācijas tas ir retāk, bet iespējams.

Tur arī taktika ir cita: bieži vispirms veic žultspūšļa punkcijas drenāžu, nevis operāciju, jo pacients operāciju var nepārciest. Cik smagi šie pacienti ir, rāda skaitļi: pētījumā, kurā salīdzināja akalkulozu un akmeņu izraisītu holecistītu pēc drenāžas, 30 dienu mirstība akalkulozajā grupā bija 45%, un lielākajai daļai izdzīvojušo vēlāka žultspūšļa izņemšana vairs nebija nepieciešama[8].

Praktiskais secinājums pacientam: ja šāda diagnoze uzrakstīta ambulatori, ir vērts precizēt, kas tieši ar to domāts. Un, ja stāvoklis strauji pasliktinās, novērtēšanu atlikt nedrīkst.

Funkcionāli žultspūšļa traucējumi — visneskaidrākā joma

Ir cilvēki ar tipiskām žults sāpēm, kuriem ultrasonogrāfija ir pilnīgi normāla. Tad izmanto scintigrāfiju ar žultspūšļa iztukšošanās frakcijas mērījumu: pazemināta frakcija ir hipokinēzija, ļoti augsta — hiperkinēzija.

Pierādījumu kvalitāte šajā jomā ir zemāka nekā akmeņu gadījumā, un to es pacientam pasaku. Pētījumi lielākoties ir retrospektīvi un nelieli. Piemēram, darbā par hiperkinētisku žultspūsli 48 pacientiem simptomi izzuda 96% gadījumu, taču tas ir retrospektīvs pētījums bez kontroles grupas[9].

Tāpēc operāciju šeit apspriežu tikai tad, ja vienlaikus pastāv trīs nosacījumi: sāpes patiešām atbilst žults kolikai, citi cēloņi ir izslēgti, un pacients saprot, ka garantiju šeit ir mazāk nekā akmeņu gadījumā.

Žilbēra sindroms — manā praksē viens no biežākajiem nepamatotajiem nosūtījumiem

Žilbēra sindroms nav žultspūšļa slimība. Tas ir iedzimts UGT1A1 gēna variants, kura dēļ aknās lēnāk pārstrādā bilirubīnu. Bilirubīns paaugstinās stresa, badošanās, saslimšanas vai miega trūkuma laikā. Tas nebojā aknas un nesaīsina dzīvi.

Žultspūšļa izņemšana Žilbēra sindromu neārstē. Tieksme uz paaugstinātu bilirubīnu pēc operācijas saglabāsies, un par to pacientam jāzina iepriekš — pretējā gadījumā cilvēks paliek bez žultspūšļa un ar tiem pašiem analīžu rādītājiem.

Vienlaikus saistība ar akmeņiem ir reāla, un to nedrīkst noliegt: UGT1A1*28 variants palielina žultsakmeņu risku[5], bet cilvēkiem ar hronisku hemolīzi akmeņi ir ievērojami biežāki un parādās jaunākā vecumā[6].

Kā es to vērtēju: Žilbēra sindroms bez akmeņiem — operācija nav vajadzīga. Žilbēra sindroms ar simptomātiskiem akmeņiem vai to komplikācijām — operē akmeņu dēļ, ne sindroma dēļ, un pacientam iepriekš pasaku, ka tieksme uz paaugstinātu bilirubīnu saglabāsies.

Hroniska hemolīze

Iedzimtas sferocitozes, sirpjveida šūnu anēmijas un citu hroniskas hemolīzes stāvokļu gadījumā pigmenta akmeņi veidojas agri, bieži jau jaunībā. Šeit žultspūšļa izņemšana nereti tiek plānota kopā ar liesas operāciju, un lēmums vienmēr jāpieņem kopā ar hematologu, nevis atsevišķi.

Kad ir aizdomas par audzēju

Porcelāna žultspūslis (kalcificēta siena) un fokāls sienas sabiezējums prasa atsevišķu izvērtēšanu. Mūsdienu dati par porcelāna pūsli rāda mazāku risku nekā vecās mācību grāmatas: lēmumu pieņem pēc kalcifikācijas veida, atradnes aizdomīguma un operācijas riska, nevis automātiski.

Sistemātiskā apskatā nejauši atklāts žultspūšļa vēzis konstatēts 0,36% holecistektomiju (dažādos pētījumos 0,19–1,6%), un tas ir aptuveni puse no visiem žultspūšļa vēža gadījumiem. Pirms operācijas to biežāk saistīja ar vecumu, sabiezinātu sienu, polipiem, porcelāna pūsli un paaugstinātiem aknu rādītājiem[7].

Kad es saku „neoperēsim”

Tas ir tikpat svarīgi kā saraksts ar indikācijām:

Neatliekami jāvēršas pēc palīdzības, ja sāpes labajā paribē ilgst vairāk par 5–6 stundām, ir drudzis vai drebuļi, dzeltena āda vai acu baltumi, tumšs urīns vai atkārtota vemšana — neatkarīgi no tā, vai ultrasonogrāfijā akmeņi bija atrasti.

Kas jāņem līdzi uz konsultāciju

Lai lēmums nebūtu minējums, man vajag: visas ultrasonogrāfijas ar precīzi norādītiem polipu izmēriem, asins analīzes ar bilirubīnu un aknu rādītājiem un, ja tādi ir, iepriekšējos izmeklējumu aprakstus salīdzināšanai. Ar to parasti jau pirmajā vizītē var izvērtēt taktiku; daļā gadījumu vajadzīgi papildu izmeklējumi.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kāpēc rodas žultsakmeņi un vai tos var izšķīdināt
Žultsakmeņu slimība: ārstēšana un pieraksts

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un 2022. gada Eiropas vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17