← Dr. Sergejs Šapovalovs

Kāpēc rodas žultsakmeņi un vai tos var izšķīdināt

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Konsultācijā par žultsakmeņiem gandrīz vienmēr izskan divi jautājumi: kāpēc tie radās tieši man un vai tiešām nav tabletes, kas tos izšķīdinātu. Uz abiem ir atbildes, un trekna pārtika nav pie vainas.

Akmeņi nav visi vienādi

Lielākā daļa akmeņu Eiropā ir holesterīna akmeņi. To rašanās nav „aizsērējums” no ēdiena, bet trīs procesu sakritība: žultī ir pārāk daudz holesterīna attiecībā pret žultsskābēm, žultspūslis saraujas pārāk gausi, un žultī parādās kristalizācijas centri. Šie procesi darbojas kopā, un jo vairāk to sakrīt, jo lielāka iespēja, ka akmens izveidosies.

Pigmenta akmeņi veidojas pavisam citādi — no bilirubīna sāļiem, galvenokārt kalcija bilirubināta. Tie parādās, ja sarkanās asins šūnas sadalās ātrāk nekā parasti vai ja bilirubīna pārstrāde aknās ir palēnināta. Tāpēc tie ir raksturīgi cilvēkiem ar hronisku hemolīzi un biežāk sastopami arī tiem, kam ir Žilbēra sindroms.

Praksē tas nozīmē: akmeņu veids nosaka, vai izšķīdināšana vispār ir teorētiski iespējama. Ar tabletēm var mēģināt ietekmēt tikai holesterīna akmeņus — pigmenta akmeņi nešķīst nekādos apstākļos.

Kas patiešām palielina risku

Par riska faktoriem raksta daudz, taču lielākā daļa sarakstu balstās uz novērojumiem, kuros cēloni no sakritības atšķirt nevar. Šeit noder ģenētiskie pētījumi: Mendeļa randomizācija izmanto iedzimtus gēnu variantus un ļauj tuvoties cēloņsakarībai. Lielā analīzē, kurā apvienoti UK Biobank un FinnGen dati, apstiprinājās, ka risku neatkarīgi ietekmē[3]:

FaktorsRiska izmaiņa
Ķermeņa masas indekss (uz vienu standartnovirzi)1,63 reizes
Vidukļa apkārtmērs (uz vienu standartnovirzi)1,81 reizes
2. tipa cukura diabēts1,13 reizes
Smēķēšana1,25 reizes
Kafijas lietošanasamazina risku

Tajā pašā darbā alkohola lietošanas saistība ar akmeņiem neapstiprinājās. Vidukļa apkārtmērs izrādījās nozīmīgāks par pašu svaru — svarīgs ir tauku izvietojums, ne tikai to daudzums.

Papildus tam risku palielina sieviešu dzimums un estrogēni, grūtniecība, vecums, iedzimtība un vairākas zarnu slimības, kurās traucēta žultsskābju atpakaļuzsūkšanās (piemēram, Krona slimība vai tievās zarnas gala rezekcija).

Gēni, par kuriem pacienti nezina

Ja mātei vai māsai bija akmeņi, tā nav sakritība. Visbiežāk sastopamais zināmais ģenētiskais variants ir ABCG8 p.D19H — holesterīna transportētāja variants, kas palielina akmeņu risku aptuveni 1,8 reizes un darbojas jau bērnu vecumā[5]. Tajā pašā pētījumā apstiprinājās arī Žilbēra sindroma varianta UGT1A1*28 saistība ar akmeņiem.

Praksē tas nozīmē vienu: ja ģimenē akmeņi bijuši vairākiem, jūsu risks ir augstāks, un ar uzturu vien to pilnībā atsvērt nevar — lai gan dzīvesveids kopējo risku joprojām ietekmē.

Strauja svara zaudēšana — pašu radīts risks

Cilvēki to nereti rada paši, cenšoties kļūt veselāki. Strauji zaudējot svaru, aknas izdala vairāk holesterīna, bet žultspūslis saraujas retāk — un tā ir gandrīz ideāla vide, lai veidotos akmeņi.

Pētījumā ar 959 pacientiem pēc bariatriskās operācijas 8% pacientu divu gadu laikā radās simptomātiska žultsakmeņu slimība. Risks bija augstāks tiem, kam akmeņi bez sūdzībām bija atrasti jau pirms operācijas. Ursodeoksiholskābes profilakse akmeņu veidošanos samazināja aptuveni uz pusi[4].

Tāpēc, plānojot lielu svara zaudēšanu, es iesaku divas lietas: darīt to pakāpeniski un neizlaist maltītes. Ilga badošanās nozīmē, ka žultspūslis stundām ilgi nesaraujas.

Vai akmeņus var izšķīdināt ar tabletēm

Teorētiski jā, praksē — reti. Ursodeoksiholskābe var izšķīdināt akmeņus, taču tikai tad, ja vienlaikus pastāv visi nosacījumi: akmeņi ir holesterīna, mazāki par 5 mm, bez kalcija un rentgenā nav redzami, žultspūslis strādā, un žultspūšļa vads ir caurejams. Pašas EASL vadlīnijas šo metodi kā standarta ārstēšanu neiesaka[1].

Ar to problēmas nebeidzas:

Savā praksē cilvēku, kas atbilst visiem kritērijiem vienlaikus, es sastopu ļoti reti. Ja jums to piedāvā kā vienkāršu alternatīvu operācijai, ir vērts pajautāt, kāpēc tā nolemts.

Kas nedarbojas

Šie jautājumi konsultācijās atkārtojas visbiežāk.

Kas tiešām samazina risku

Un tas, ko šie pasākumi nedara: jau izveidojušies akmeņi nepazūd. Mazāk veidojas jauni, bet esošie paliek.

Nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības, ja sāpes labajā paribē ilgst vairāk par 5–6 stundām, pievienojas drudzis, āda vai acu baltumi kļūst dzelteni, parādās tumšs urīns vai atkārtota vemšana. Tās vairs nav vienkārši „akmeņu sāpes” — tas var būt žultspūšļa iekaisums, akmens žultsvadā vai pankreatīts.

Ko no tā secināt

Akmeņi rodas no vielmaiņas un ģenētikas, ne no vienām neveiksmīgām vakariņām. Izšķīdināt tos gandrīz nekad nav reāli. Tāpēc īstais jautājums nav „kā izvadīt akmeņus”, bet gan „vai šie akmeņi man traucē un ko ar tiem darīt tālāk”. Uz to atbildam konsultācijā, apskatot ultrasonogrāfiju un analīzes.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kad žultspūslis jāizņem, ja akmeņu nav
Žultsakmeņu slimība: ārstēšana un pieraksts

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un 2022. gada Eiropas vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17