← Dr. Sergejs Šapovalovs

„Klusie” žultsakmeņi: novērot vai operēt

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Cilvēks atnāk uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju cita iemesla dēļ, un aprakstā parādās akmeņi. Sūdzību nav. Ar šo jautājumu pie manis nāk bieži, un atbilde biežāk ir „novērosim”, nekā daudzi gaida.

Sākuma punkts: akmeņi paši par sevi nav slimība

Žultsakmeņi ir ļoti izplatīti, un liela daļa cilvēku ar tiem nodzīvo visu mūžu bez nevienas lēkmes. Šādus akmeņus sauc par asimptomātiskiem jeb „klusiem”. Būtiskais: tikai nelielai daļai cilvēku katru gadu rodas sūdzības — un tieši tāpēc profilaktiska operācija visiem nav pamatota. EASL vadlīnijās standarta pieeja asimptomātiskiem akmeņiem ir novērošana, nevis operācija[1].

Svarīga nianse, kuru bieži nepasaka: kad akmeņi vienreiz sāk izraisīt lēkmes, tie vairs „neatgriežas klusumā”. Robeža starp asimptomātisku un simptomātisku slimību tiek šķērsota vienā virzienā.

Vispirms — vai akmeņi tiešām ir „klusi”

Pusē konsultāciju par „nejauši atrastiem akmeņiem” cilvēks pēc rūpīgas iztaujāšanas atceras lēkmi. Bieži to notur par saindēšanos vai gastrītu.

Tāpēc pirms lēmuma es vienmēr pārbaudu, vai kādreiz nav bijušas:

Ja kaut viena tāda epizode bija, akmeņi vairs nav klusi, un saruna notiek pēc citiem noteikumiem.

Kad novērošana ir pareizā izvēle

Ja lēkmju nav bijis, akmeņi atrasti nejauši un nav neviena no turpmāk minētajiem apstākļiem — novērojam. Praksē tas nozīmē:

Kad par operāciju ir vērts runāt arī bez lēkmēm

Šeit ir situācijas, kurās gaidīšanas cena ir augstāka nekā parasti. Katra no tām ir individuāli izvērtējama — tas nav automātisks nosūtījums uz operāciju.

SituācijaKāpēc tas maina lēmumu
Polips kopā ar akmeņiem, īpaši 10 mm vai lielāksŠeit rīkojas pēc polipu, nevis akmeņu vadlīnijām[2]
Kalcificēta („porcelāna”) žultspūšļa sienaPrasa atsevišķu izvērtēšanu; lēmumu pieņem pēc kalcifikācijas veida un riska
Hroniska hemolīze (sferocitoze, sirpjveida šūnu anēmija)Akmeņi veidojas agri; operāciju bieži plāno kopā ar hematologu
Plānota bariatriskā operācija vai liela svara zaudēšanaJau esoši asimptomātiski akmeņi ir riska faktors turpmākām sūdzībām[4]
Gaidāma ilga uzturēšanās tālu no ķirurģiskas palīdzībasKomplikācijas tālu no slimnīcas rada papildu risku
Plānota cita vēdera dobuma operācijaDažreiz saprātīgi apvienot; lemj konkrētajā situācijā

Kas šajā sarakstā nav iekļauts: liels akmeņu skaits, „akmens ir liels”, cukura diabēts pats par sevi un vecums. Šie argumenti izskan bieži, bet paši par sevi asimptomātiskā gadījumā operāciju nepamato.

Kā es pieņemu šo lēmumu kopā ar pacientu

Es neizmantoju formulējumu „jums vajag operāciju” cilvēkam bez sūdzībām. Ir divi scenāriji, abiem ir trūkumi.

Bez sūdzībām pirmā izvēle ir novērošana. Tā mainās, ja parādās kāds no tabulā minētajiem apstākļiem vai ja pati dzīves situācija padara neatliekamu operāciju īpaši nevēlamu.

Neatkarīgi no izvēlētās taktikas — ja parādās sāpes labajā paribē, kas ilgst vairāk par 5–6 stundām, drudzis, dzelte, tumšs urīns vai atkārtota vemšana, jāvēršas pēc palīdzības nekavējoties. Novērošana nozīmē neoperēt, nevis ignorēt simptomus.

Kas jāņem līdzi uz konsultāciju

Ultrasonogrāfijas aprakstu ar akmeņu izmēru un žultspūšļa sienas biezumu, iepriekšējos aprakstus salīdzināšanai, ja tādi ir, un asins analīzes ar bilirubīnu un aknu rādītājiem. Un — pārdomājiet iepriekš, vai kādreiz nav bijusi tā pati epizode, ko tolaik nosaucāt par saindēšanos.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Žultsakmeņu simptomi: kā atpazīt lēkmi
Kad žultspūslis jāizņem, ja akmeņu nav

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un 2022. gada Eiropas vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17