← Dr. Sergejs Šapovalovs

Žultsakmeņu simptomi: kā atpazīt lēkmi un kad braukt uz slimnīcu

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Lielākā daļa cilvēku ar žultsakmeņiem nekad nejūt neko. Bet, ja lēkme sākas, cilvēks parasti to atceras uz visu mūžu — un pēc tam nezina, vai tas bija kaut kas nopietns vai vienkārši „nepiemērots ēdiens”. Rakstā skaidrots, kā to atšķirt.

Kā izskatās īsta žults kolika

Nosaukums maldina: vārds „kolika” liek domāt par viļņveida sāpēm, kas nāk un iet. Patiesībā žults kolika ir noturīgas sāpes, kas dažu desmitu minūšu laikā pieaug un tad nemainās.

Galvenā atšķirība no visa pārējā: kolika beidzas. Akmens, kas aizsprostoja izeju no žultspūšļa, atslīd atpakaļ, un sāpes pāriet — bieži tikpat pēkšņi, kā sākās. Ja sāpes nepāriet vairākas stundas, tā vairs nav vienkārša kolika.

Ar ko to visbiežāk sajauc

Šis ir iemesls, kāpēc cilvēki gadiem ārstē „gastrītu”, kamēr īstais cēlonis ir žultspūslis — un otrādi, kāpēc dažiem izņem žultspūsli, bet sāpes paliek.

Kas tas varētu būtKas atšķiras no žults kolikas
Kuņģa čūla vai gastrītsSāpes vairāk vidū, saistītas ar tukšu kuņģi, mazinās pēc ēšanas vai antacīdiem
Atvilnis (GERD)Dedzināšana aiz krūšu kaula, sliktāk guļus un noliecoties, saistīta ar skābi
Kairinātās zarnas sindromsSāpes mainās pēc vēdera izejas, ir vēdera pūšanās, nav nakts lēkmju
Aizkuņģa dziedzera iekaisumsSāpes stiprākas, jostveida, izstaro uz muguru, ilgst ilgāk, stāvoklis pasliktinās
SirdsSpiediens krūtīs slodzes laikā, elpas trūkums — šeit kavēties nedrīkst

Atsevišķi par to, ko žultsakmeņi neizraisa: pastāvīga vēdera pūšanās, rūgtums mutē no rīta, atsevišķu produktu nepanesība un „smaguma sajūta” bez lēkmēm. Šīs sūdzības ir biežas, bet cēlonis parasti ir cits, un žultspūšļa izņemšana tās nenovērš.

Izmeklējumi: kas tiešām vajadzīgs

Kas nav vajadzīgs: datortomogrāfija akmeņu meklēšanai. Daļa žultsakmeņu tajā vispār nav redzama, un normāla CT atradne nenozīmē, ka akmeņu nav.

Kad tā vairs nav vienkārša lēkme

Šī ir raksta svarīgākā daļa. Žults kolika pati par sevi nav dzīvībai bīstama. Bīstamas ir situācijas, kurās aizsprostojums nepāriet vai pievienojas infekcija.

Neatliekamā palīdzība tagad, ne rīt, ja:

Viena kombinācija ir īpaši svarīga. Sāpes kopā ar drudzi un dzelti ir klasiskā žultsceļu infekcijas triāde — stāvoklis, kurā pēc Tokijas vadlīnijām nepieciešama steidzama ārstēšana un bieži žultsceļu drenāža[11].

Ko darīt lēkmes laikā mājās

Ja lēkme jau sākusies un nav nevienas no iepriekš minētajām pazīmēm:

Pirmā lēkme nozīmē, ka būs arī nākamā

Tas ir galvenais, ko gribu pateikt šajā rakstā. Kad akmeņi sāk izraisīt lēkmes, tās atkārtojas. Nākamā lēkme var būt pēc nedēļas vai pēc gada, un neviens nevar pateikt, vai tā atkal beigsies pati vai pāraugs komplikācijā.

Tāpēc pēc pirmās tipiskās lēkmes ir vērts nevis gaidīt nākamo, bet mierīgi, plānveidā pārrunāt taktiku. Plānota operācija un tā pati operācija, kas steidzami jāveic ar iekaisušu žultspūsli, — tās ir divas pilnīgi atšķirīgas situācijas.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kāpēc rodas žultsakmeņi un vai tos var izšķīdināt
Kas notiek, ja žultsakmeņus neārstē

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016 vadlīnijām par žultsakmeņiem un Eiropas 2022 vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17