← Dr. Sergejs Šapovalovs

Kas notiek, ja žultsakmeņus neārstē

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Šis raksts ir domāts, lai cilvēks, kurš atliek lēmumu, saprastu, kas tieši var notikt un cik ātri. Visas šeit aprakstītās komplikācijas ir ārstējamas — bet gandrīz visas nozīmē, ka mierīgas plānveida operācijas vietā notiek kaut kas cits.

Kāpēc „gaidīsim” ir arī lēmums

Kad akmeņi ir klusi, gaidīšana ir pamatota izvēle. Kad tie jau sākuši izraisīt lēkmes, situācija mainās: katra nākamā lēkme var beigties pati, bet var arī nebeigties. Neviens iepriekš nezina, kura būs pēdējā.

Galvenā doma: plānveida „mierīga” žultspūšļa operācija un tā pati iekaisuša pūšļa operācija nakts vidū — tehniski tās ir divas dažādas operācijas ar dažādu risku. Komplikācija atņem iespēju izvēlēties.

Akūts holecistīts — visbiežākā komplikācija

Akmens iestrēgst izejā no žultspūšļa un neatslīd atpakaļ. Žults paliek pūslī, siena pietūkst, pievienojas infekcija.

Neārstēts akūts holecistīts var radīt strutu uzkrāšanos pūslī, sienas nekrozi un perforāciju. Tas jau ir vēdera dobuma iekaisums ar pavisam citu smagumu.

Akmens žultsvadā un dzelte

Akmens no pūšļa var izkļūt kopējā žultsvadā un tur iesprūst. Žults vairs neaizplūst zarnā.

Šeit ir svarīga viena lieta, ko pacienti bieži nesaprot: ERCP izņem akmeni no vada, bet neatrisina pašu problēmu. Akmeņu avots — žultspūslis — paliek vietā, un nākamais akmens var aiziet to pašu ceļu.

Holangīts — infekcija žultsceļos

Ja aizsprostotā vadā pievienojas infekcija, stāvoklis ātri kļūst bīstams. Klasiskā triāde ir sāpes, drudzis un dzelte; smagos gadījumos pievienojas asinsspiediena kritums un apjukums.

Tokijas vadlīnijas šeit prasa neatliekamu ārstēšanu: antibiotikas, atbalsta terapiju un žultsceļu drenāžu, kuras steidzamība ir atkarīga no smaguma pakāpes[11]. Tas ir viens no nedaudzajiem stāvokļiem šajā rakstā, kur stundas patiešām ir svarīgas.

Žultsakmeņu izraisīts pankreatīts

Akmens, ejot pa vadu, var uz laiku aizsprostot arī aizkuņģa dziedzera izvadu. Rezultāts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums — no viegla līdz smagam.

Tas ir gadījums, kurā operācijas atlikšana „uz vēlāk” ir īpaši slikta doma: atkārtots žultsakmeņu pankreatīts ir paredzams, nevis nejaušs.

Retākas, bet nopietnas situācijas

Ko no tā visa vajadzētu paturēt prātā

Ne to, ka viss beigsies slikti — vairumam nekas no iepriekš minētā nenotiks. Bet to, ka izvēle nav starp „operēt” un „nekas nenotiks”. Izvēle ir starp plānveida operāciju tad, kad jūs esat vesels un varat izvēlēties datumu, un iespējamu operāciju tad, kad izvēles vairs nav.

Neatliekami: sāpes labajā paribē ilgāk par 5–6 stundām, drudzis vai drebuļi, dzeltena āda vai acu baltumi, tumšs urīns, atkārtota vemšana, jostveida sāpes ar izstarojumu mugurā, apjukums vai straujš pulss. Ar jebkuru no šīm pazīmēm jābrauc uz slimnīcu, nevis jāgaida rīts.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Žultsakmeņu simptomi: kā atpazīt lēkmi
Kā notiek operācija un atveseļošanās

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un 2022. gada Eiropas vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17