← Dr. Sergejs Šapovalovs

Dzīve bez žultspūšļa: uzturs, gremošana un mīti

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Biežākais jautājums pirms operācijas nav par pašu operāciju. Tas ir: „Vai man visu mūžu būs jāievēro diēta?” Īsā atbilde — nē. Garā atbilde ir šis raksts.

Kas mainās fizioloģiski

Žulti ražo aknas, ne žultspūslis. Pūslis to uzkrāj starp ēdienreizēm un izdala porciju pēc treknas maltītes. Bez žultspūšļa žults turpina plūst zarnā — vienmērīgi, nepārtraukti, mazākos daudzumos.

Vairumam cilvēku organisms pie tā pierod dažu nedēļu vai mēnešu laikā: žultsvads nedaudz paplašinās un daļēji pārņem krātuves lomu. Tieši tāpēc pastāvīga diēta lielākajai daļai nav vajadzīga.

Uzturs pa nedēļām

LaiksKo iesaku
Pirmās 1–2 nedēļasMazākas, biežākas maltītes; mazāk tauku un ceptu ēdienu; parasts ēdiens, ne „ārstnieciskā diēta”
2–6 nedēļasPamazām atkal ēst visu, vērojot, kas rada diskomfortu
Pēc 1–2 mēnešiemVairums ēd pilnīgi normāli, bez ierobežojumiem

Divi noteikumi tiešām palīdz: ēst biežāk un mazāk un pirmajās nedēļās nesākt ar lielu treknu maltīti. Pārējais ir individuāli.

Ko nevajag darīt: dzert žultsdzenošos līdzekļus „žultspūšļa vietā”, pastāvīgi ievērot beztauku diētu vai uz visiem laikiem atteikties no olām, sviesta un gaļas.

Caureja pēc operācijas — kam un cik bieži

Tas ir reāls blakusefekts, un to bieži nepasaka iepriekš. Daļai cilvēku pēc operācijas kļūst biežāka un šķidrāka vēdera izeja. Cēlonis: nepārtraukti zarnā plūstošās žultsskābes.

Pētījumā, kurā gadu novēroja 3385 pacientus pēc laparoskopiskas holecistektomijas, caureja radās 14,2% pacientu. Kā neatkarīgus riska faktorus autori norādīja vecumu virs 50 gadiem, ķermeņa masas indeksu, uztura paradumus un cukura diabētu[14].

Ko ar to dara:

Ja sāpes paliek arī pēc operācijas

Žultspūšļa izņemšana izbeidz lēkmes. Tā negarantē, ka pazudīs visas sūdzības, ja to cēlonis nebija žultspūslis.

Skaitļi palīdz to redzēt mierīgi. Pētījumā ar 207 plānveida laparoskopiskām operācijām sūdzības bija 58% pacientu pirmajā nedēļā, bet pēc sešiem mēnešiem — 13%. Konkrētu cēloni izdevās atrast tikai nelielai daļai[15].

Divi secinājumi no tā:

Mīti, kurus dzirdu visbiežāk

Alkohols, kafija, sports

Pēc atveseļošanās īpašu aizliegumu nav. Fiziskās slodzes atsākšana: viegla kustība uzreiz, parastā slodze pēc 2–4 nedēļām atkarībā no operācijas veida. Vienīgais reālais ierobežojums pirmajā mēnesī ir smagumu celšana — trūces riska dēļ iegriezuma vietā.

Sazinieties ar ārstu, ja pēc operācijas parādās dzelte, drudzis, pieaugošas vēdera sāpes, atkārtota vemšana vai ja caureja turpinās vairākus mēnešus un traucē ikdienai. Pēdējais nav „jāpacieš” — tas ir ārstējams.

Ko es saku, izrakstot pacientu

Trīs lietas. Pirmās nedēļas ēdiet mazāk un biežāk, nepārejot uz mūža diētu. Ja vēdera izeja kļūst biežāka, dodiet tai laiku; ja tā nepāriet, atnāciet — to var ārstēt. Un, ja pēc pusgada kaut kas joprojām traucē, tas nozīmē, ka jāmeklē cits cēlonis, nevis ka „tā tagad būs vienmēr”.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kā notiek operācija un atveseļošanās
Operācijas riski un komplikācijas

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un Eiropas 2022. gada vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17