← Dr. Sergejs Šapovalovs

Laparoskopiskā holecistektomija: kā notiek operācija un atveseļošanās

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Cilvēki baidās nevis no operācijas, bet no nezināšanas. Tāpēc šeit ir viss pēc kārtas: kas notiek dienu iepriekš, operācijas dienā un pēc tam, un kas šajā laikā ir normāli.

Ko tieši izņem

Izņem visu žultspūsli kopā ar akmeņiem, nevis tikai akmeņus. To pacienti bieži gribētu mainīt, bet nevar: pūslis, kas vienreiz saražojis akmeņus, ražos tos atkal. Akmeņu izņemšana ar pūšļa saglabāšanu neatrisina problēmu.

Žultspūslis ir žults krātuve, nevis tās ražotne. Žulti ražo aknas, un pēc operācijas tā turpina plūst zarnā — vienkārši vienmērīgi, nevis porcijās.

Pirms operācijas

Operācijas diena

Operācija notiek vispārējā narkozē. Vēdera dobumu piepilda ar oglekļa dioksīdu, lai izveidotos telpa darbam, un caur četriem nelieliem iegriezumiem (parasti 5–10 mm) ievieto kameru un instrumentus.

Tālāk — daļa, kurai velta visvairāk laika, lai gan no malas tā izskatās kā gaidīšana. Pirms kaut ko pārgriezt, ķirurgam ir jāsasniedz Critical View of Safety: jāatbrīvo Kalo trijstūris no taukaudiem un saaugumiem un jāpārliecinās, ka žultspūslim pievienojas tieši divas struktūras — cistiskais vads un cistiskā artērija. SAGES ekspertu konsensā tieši šis paņēmiens tika atzīts par svarīgāko drošas operācijas elementu[12].

Ja anatomija nav skaidra, pareizā rīcība ir apstāties un mainīt plānu, nevis turpināt. Par to, kā tas notiek, ir atsevišķs raksts.

Kad struktūras ir droši identificētas, tās noslēdz un pārgriež, pūsli atdala no aknu gultnes un izņem caur vienu no iegriezumiem. Operācija parasti ilgst 30–60 minūtes; iekaisuša pūšļa gadījumā ilgāk.

Izņemto žultspūsli vienmēr nosūta uz histoloģisku izmeklēšanu. Tā nav formalitāte: daļa žultspūšļa audzēju tiek atklāta tieši šādi — nejauši, pēc operācijas, kas veikta labdabīgas slimības dēļ[7].

Pirmās stundas un pirmā nakts

Par plecu sāpēm. Tās pārsteidz gandrīz visus: sāp nevis vēders, bet labais plecs. To izraisa gāzes atlieku kairināta diafragma, un tas nav bojājums. Pāriet dažu dienu laikā, palīdz kustība un pretsāpju līdzeklis.

Atveseļošanās nedēļas

LaiksKas parasti jau iespējams
1.–3. dienaPašaprūpe, duša, staigāšana; sāpes mērenas, pietiek ar parastiem pretsāpju līdzekļiem
~1 nedēļaIkdienas gaitas bez ierobežojumiem
1–2 nedēļasBiroja darbs
Līdz 4 nedēļāmFizisks darbs un smagumu celšana

Šie termiņi ir orientējoši. Pēc operācijas ar iekaisumu vai pēc pārejas uz atvērtu operāciju viss notiek lēnāk, un tas nav sarežģījums, bet atšķirīgs sākums.

Ēšana pēc operācijas

Stingra pastāvīga diēta nav vajadzīga — tas ir viens no izplatītākajiem maldiem. Pirmajās nedēļās der mazākas un biežākas maltītes ar mazāk tauku, kamēr organisms pierod pie vienmērīgas žults plūsmas. Pēc tam vairums cilvēku ēd pilnīgi normāli.

Sīkāk par uzturu, gremošanas izmaiņām un to, kas notiek ar tiem, kam pēc operācijas paliek sūdzības, ir atsevišķs raksts.

Kas ir normāli un kas nav

Normāli pirmajās dienās: mērenas sāpes ap iegriezumiem, plecu sāpes, nogurums, neliela vēdera uzpūšanās, apetītes svārstības.

Sazinieties ar ārstu nekavējoties, ja pēc operācijas parādās: drudzis vai drebuļi, pieaugošas vēdera sāpes, dzeltena āda vai acu baltumi, atkārtota vemšana, izdalījumi no brūces, pieaugoša vēdera uzpūšanās, elpas trūkums vai sāpes kājā. Šīs pazīmes prasa novērtēšanu, nevis gaidīšanu līdz plānotajai vizītei.

Ko es pārrunāju ar pacientu pirms operācijas

Trīs lietas, vienmēr un iepriekš: ka pastāv iespēja pāriet uz atvērtu operāciju un ka tas ir drošības lēmums, nevis neveiksme; ka operācijai ir savi riski, par kuriem ir atsevišķa saruna; un ka operācija novērš akmeņu lēkmes, bet negarantē, ka pazudīs visas gremošanas sūdzības, ja to cēlonis nebija žultspūslis.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kāpēc laparoskopija ne vienmēr ir iespējama
Operācijas riski un komplikācijas
Dzīve bez žultspūšļa

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un Eiropas 2022. gada vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17