← Dr. Sergejs Šapovalovs

Žultspūšļa operācijas riski un komplikācijas

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Laparoskopiskā holecistektomija ir viena no biežāk veiktajām operācijām pasaulē, un lielākajai daļai cilvēku tā norit bez sarežģījumiem. Bet ķirurģijā nulles riska nav, un pacientam ir tiesības zināt, kas tieši var notikt un ko tādā gadījumā dara.

Vispirms — kas nav komplikācija

Pirmajās dienās normāli ir: sāpes ap iegriezumiem, sāpes labajā plecā no atlikušās gāzes, nogurums, neliela vēdera uzpūšanās, apetītes svārstības, mainīga vēdera izeja. Tas nav sarežģījums, bet atveseļošanās.

Turpmāk par to, kas patiešām ir komplikācijas.

Žults noplūde

Žults var sūkties no cistiskā vada celma vai no sīkiem vadiņiem aknu gultnē. Izpaužas ar sāpēm, sliktu dūšu, drudzi un vēdera uzpūšanos dažas dienas pēc operācijas.

Ko dara: apstiprina ar attēldiagnostiku, uzliek drenāžu un bieži veic ERCP, lai samazinātu spiedienu žultsceļos. Lielāko daļu noplūžu novērš bez atkārtotas operācijas.

Biežāk tā notiek pēc subtotālas operācijas — un tur pastāv atšķirība starp tehnikām: metaanalīzē fenestrējošajā tehnikā žults noplūde ir biežāka nekā rekonstruējošajā[13].

Žultsvada bojājums

Tas ir smagākais šīs operācijas sarežģījums, un tieši par to man vaicā visbiežāk.

Bojājums parasti rodas nevis tāpēc, ka nodreb roka, bet tāpēc, ka nepareizi atpazīst struktūras: izmainītā anatomijā žultsvadu notur par cistisko vadu. Risks ir augstāks akūta iekaisuma, saaugumu un anatomijas variāciju gadījumā.

Pacientam svarīgi: šis risks nav vienāds visiem. Tas ir zemāks plānveida operācijā bez iekaisuma un augstāks steidzamā operācijā ar iekaisumu. Tāpēc gaidīšana līdz komplikācijai maina ne tikai operācijas apstākļus, bet arī pašu risku.

Asiņošana

Var rasties no cistiskās artērijas, aknu gultnes vai troakāra ievadīšanas vietas. Asiņošanu parasti aptur operācijas laikā. Reti nepieciešama atkārtota operācija vai asins pārliešana. Risks ir augstāks cilvēkiem, kuri lieto asins šķidrinātājus — tāpēc par visām zālēm jāziņo iepriekš.

Infekcija

Brūces infekcija ir reta un parasti viegli ārstējama. Nopietnāka ir vēdera dobuma infekcija — abscess žultspūšļa gultnē, kas parasti prasa drenāžu un antibiotikas. Biežāk tas notiek pēc operācijām ar strutainu iekaisumu.

Blakus esošu orgānu bojājums

Reti, bet iespējams zarnu, divpadsmitpirkstu zarnas, aknu vai asinsvadu bojājums. Daļa izpaužas tikai vairākas dienas pēc operācijas — ar pieaugošām sāpēm, drudzi un stāvokļa pasliktināšanos. Tieši tāpēc pēcoperācijas pazīmju saraksts ir svarīgāks par jebkuru statistiku.

Žultsvadā palikuši akmeņi

Akmens jau pirms operācijas var būt žultsvadā vai nonākt tur operācijas laikā. Izpaužas ar dzelti, sāpēm vai izmainītām aknu analīzēm. Ārstē ar ERCP. Neskaidrā situācijā palīdz holangiogrāfija operācijas laikā: centrā, kur to veica ikdienas praksē, akmeņus žultsvadā atklāja 6,5% pacientu[16].

Trombozes un anestēzija

Kāju vēnu tromboze un plaušu artērijas trombembolija ir retas, bet nopietnas. Tāpēc operācijas dienā liek piecelties un staigāt, un daļai pacientu nozīmē profilaksi. Anestēzijas riski ir atsevišķa saruna ar anesteziologu; tie lielākoties saistīti ar blakusslimībām, nevis pašu operāciju.

Vēlīnas problēmas

Par letalitāti

Vienu skaitli es apzināti nenosaucu. Iemesls: viens vidējais rādītājs 40 gadus vecam cilvēkam plānveida operācijā un 80 gadus vecam ar sepsi neatliekamā operācijā ir bezjēdzīgs un maldinošs.

Reāls risks ir atkarīgs no operācijas steidzamības, iekaisuma smaguma, vecuma, sirds un plaušu stāvokļa un blakusslimībām. Tieši šos rādītājus izvērtē pirms operācijas, un tieši par jūsu risku ir vērts runāt konsultācijā, nevis par vidējiem.

Pēc izrakstīšanās sazinieties ar ārstu nekavējoties, ja parādās: drudzis vai drebuļi, pieaugošas sāpes vēderā, dzeltena āda vai acu baltumi, atkārtota vemšana, pieaugoša vēdera uzpūšanās, izdalījumi vai apsārtums ap brūci, elpas trūkums, sāpes un pietūkums kājā, ģībonis.

Kā tas izskatās sarunā

Es neapsolu, ka viss noteikti būs labi. Uzdevums ir cits: lai cilvēks zinātu, kā komplikācijas izpaužas, kam zvanīt un ka gandrīz visas var ārstēt, ja tās pamana laikus.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kāpēc laparoskopija ne vienmēr ir iespējama
Kā notiek operācija un atveseļošanās

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un Eiropas 2022. gada vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17