← Dr. Sergejs Šapovalovs

Kāpēc žultspūsli ne vienmēr var izņemt laparoskopiski

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Šis ir raksts par to, ko ķirurgs dara, kad viss neiet pēc plāna. Pacientam tas parasti izklausās kā slikta ziņa. Patiesībā tieši šeit aprakstītais atšķir drošu operāciju no bīstamas.

Kas ir „grūtais žultspūslis”

Ķirurgi tā sauc situāciju, kurā normāla anatomija vairs nav atpazīstama. Pēc atkārtotiem iekaisumiem audi saaug kopā, robežas izzūd, un žultspūslis burtiski ieaug apkārtējos audos, tostarp blakus esošajā žultsvadā.

Kas to izraisa:

Precīzi paredzēt sarežģītību pirms operācijas nevar. Vēdera dobuma ultrasonogrāfija un analīzes dod norādes, bet īsto ainu ķirurgs redz operācijā. Tāpēc par plāna maiņas iespēju es runāju ar katru pacientu pirms operācijas, nevis pēc.

Critical View of Safety — kāpēc ķirurgs nesteidzas

Vairums nopietno žultsceļu bojājumu notiek nevis tāpēc, ka nodreb roka, bet tāpēc, ka struktūras kļūdaini atpazīst: žultsvadu notur par cistisko vadu un pārgriež. Tas notiek tieši tad, kad anatomija ir izmainīta.

Critical View of Safety ir paņēmiens tieši pret šo kļūdu. Pirms kaut ko pārgriež, vajadzīgi trīs nosacījumi: Kalo trijstūris ir atbrīvots no taukaudiem un saaugumiem, žultspūšļa apakšējā trešdaļa ir atdalīta no aknu gultnes, un redzamas tieši divas struktūras, kas ieiet žultspūslī. SAGES ekspertu konsensā šis paņēmiens tika atzīts par vissvarīgāko drošas operācijas elementu[12].

Ja šo skatu iegūt nevar, turpināt „vēl mazliet” ir tieši tas, ko darīt nedrīkst. Tad plāns mainās.

Pāreja uz atvērtu operāciju

Pāreja nozīmē, ka ķirurgs pabeidz operāciju caur griezienu, nevis caur caurulītēm. Tas nav sarežģījums un nav neveiksme — tas ir lēmums, kas pieņemts, lai neradītu sarežģījumu.

Es to pacientiem formulēju vienkārši: pāreja uz atvērtu operāciju nav problēma. Problēma ir to neizdarīt, kad tas ir vajadzīgs.

Ko tā nozīmē praktiski: lielāku griezienu, sāpīgāku pirmo nedēļu, garāku uzturēšanos slimnīcā un lēnāku atgriešanos pie fiziska darba. Tā ir reāla cena — nesalīdzināmi mazāka par žultsvada bojājuma sekām.

Subtotāla holecistektomija — kad neizņem visu žultspūsli

Ir situācijas, kurās pat atvērta operācija neļauj droši nokļūt līdz žultspūšļa kakliņam: audi ir tik izmainīti, ka kustība pie žultsvada rada risku. Tad izmanto pieeju, par kuru pacienti parasti dzird pirmo reizi — pūsli izņem daļēji.

Strasberga aprakstītās divas galvenās tehnikas:

Šīm pieejām ir dažādas sekas. Sistemātiskā apskatā un metaanalīzē, kurā apkopoti 985 pacienti, fenestrējošā tehnika biežāk izraisīja žults noplūdi, savukārt starp abām nebija atšķirības atkārtotu operāciju, atkārtotu hospitalizāciju un žultsvadā palikušu akmeņu ziņā[13]. Abas ir atzītas par drošām; izvēli nosaka situācija.

Kas pacientam par to jāzina: pēc subtotālas operācijas biežāk vajag drenāžu un novērošanu, dažreiz pēc tam arī ERCP. Toties žultsvads paliek nebojāts.

Citas izejas, kad turpināt ir bīstami

Kāpēc es par to rakstu

Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēks, kuram jau pateikts, ka viņa gadījums ir sarežģīts, bieži dzird to kā spriedumu — patiesībā tas nozīmē tikai to, ka operāciju plāno rūpīgāk. Otrkārt, ja pāreja uz atvērtu operāciju notiek bez iepriekšējas sarunas, pacients to uztver kā kļūdu. Pēc sarunas viņš to uztver kā plānotu rīcību.

Ja jums teica, ka žultspūslis ir „sarežģīts”, vai piedāvāja uzreiz atvērtu operāciju, cita ārsta viedokli prasīt ir pilnīgi normāli. Uz konsultāciju paņemiet ultrasonogrāfijas aprakstus, analīzes un iepriekšējo hospitalizāciju izrakstus.

Ja gaidāt plānveida operāciju un parādās sāpes, kas ilgst vairāk nekā 5–6 stundas, drudzis, dzelte vai atkārtota vemšana — nav jāgaida operācijas datums. Situācija ir mainījusies, un tā jānovērtē tagad.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kā notiek operācija un atveseļošanās
Operācijas riski un komplikācijas

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs. Raksts sagatavots pēc EASL 2016. gada vadlīnijām par žultsakmeņiem un Eiropas 2022. gada vadlīnijām par žultspūšļa polipiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Vēdera dobuma ķirurga konsultācija: izvērtēju ultrasonogrāfiju un analīzes, un kopā izlemjam par taktiku.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. EASL Clinical Practice Guidelines on the prevention, diagnosis and treatment of gallstones. J Hepatol. 2016;65(1):146–181. doi:10.1016/j.jhep.2016.03.005
  2. Foley KG, Lahaye MJ, Thoeni RF, et al. Management and follow-up of gallbladder polyps: updated joint guidelines between the ESGAR, EAES, EFISDS and ESGE. Eur Radiol. 2022;32(5):3358–3368. doi:10.1007/s00330-021-08384-w
  3. Yuan S, Gill D, Giovannucci EL, Larsson SC. Obesity, Type 2 Diabetes, Lifestyle Factors, and Risk of Gallstone Disease: A Mendelian Randomization Investigation. Clin Gastroenterol Hepatol. 2022;20(3):e529–e537. doi:10.1016/j.cgh.2020.12.034
  4. Haal S, Guman MSS, Bruin S, et al. Risk Factors for Symptomatic Gallstone Disease and Gallstone Formation After Bariatric Surgery. Obes Surg. 2022;32(4):1270–1278. doi:10.1007/s11695-022-05947-8
  5. Krawczyk M, Niewiadomska O, Jankowska I, et al. Common variant p.D19H of the hepatobiliary sterol transporter ABCG8 increases the risk of gallstones in children. Liver Int. 2022;42(7):1585–1592. doi:10.1111/liv.15186
  6. Batista JVGF, Arcanjo GS, Batista THC, et al. Influence of UGT1A1 promoter polymorphism, α-thalassemia and β-haplotype in bilirubin levels and cholelithiasis in a large sickle cell anemia cohort. Ann Hematol. 2021;100(4):903–911. doi:10.1007/s00277-021-04422-1
  7. Kellil T, Chaouch MA, Aloui E, et al. Incidence and Preoperative Predictor Factors of Gallbladder Cancer Before Laparoscopic Cholecystectomy: a Systematic Review. J Gastrointest Cancer. 2021;52(1):68–72. doi:10.1007/s12029-020-00524-7
  8. Chen SY, Huang R, Kallini J, et al. Outcomes Following Percutaneous Cholecystostomy Tube Placement for Acalculous Versus Calculous Cholecystitis. World J Surg. 2022;46(8):1886–1895. doi:10.1007/s00268-022-06566-1
  9. Hart R, Senapathi SH, Satchell EK, et al. The Role of Cholecystectomy in Hyperkinetic Gallbladder: A Retrospective Cohort Study in a Rural Hospital. Cureus. 2022;14(9):e29778. doi:10.7759/cureus.29778
  10. Okamoto K, Suzuki K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: flowchart for the management of acute cholecystitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):55–72. doi:10.1002/jhbp.516
  11. Miura F, Okamoto K, Takada T, et al. Tokyo Guidelines 2018: initial management of acute biliary infection and flowchart for acute cholangitis. J Hepatobiliary Pancreat Sci. 2018;25(1):31–40. doi:10.1002/jhbp.509
  12. Pucher PH, Brunt LM, Fanelli RD, Asbun HJ, Aggarwal R. SAGES expert Delphi consensus: critical factors for safe surgical practice in laparoscopic cholecystectomy. Surg Endosc. 2015;29(11):3074–3085. doi:10.1007/s00464-015-4079-z
  13. Motter SB, de Figueiredo SMP, Marcolin P, et al. Fenestrating vs reconstituting laparoscopic subtotal cholecystectomy: a systematic review and meta-analysis. Surg Endosc. 2024;38(12):7475–7485. doi:10.1007/s00464-024-11225-8
  14. Van de Loock L, Beckers Perletti L, Rashidian N, Fierens K, Maertens V. Advantages of routine intraoperative cholangiography in a teaching hospital. Surg Endosc. 2025;39(10):6541–6548. doi:10.1007/s00464-025-12071-y
  15. Mao F, Zhang D, Huang X, et al. Analysis of the incidence of post-cholecystectomy diarrhea and its influencing factors in Hainan Province. BMC Gastroenterol. 2025;25(1):244. doi:10.1186/s12876-025-03810-5
  16. Arora D, Kaushik R, Kaur R, Sachdev A. Post-cholecystectomy syndrome: A new look at an old problem. J Minim Access Surg. 2018;14(3):202–207. doi:10.4103/jmas.JMAS_92_17