← Dr. Sergejs Šapovalovs

Kad svars kļūst par slimību

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Uz šo jautājumu cilvēki parasti atbild paši — un parasti nepareizi abos virzienos. Vieni gadiem ārstē „slinkumu”, lai gan viņiem ir hroniska slimība. Citi satraucas par kilogramiem, kas veselību neapdraud. Šis raksts ir par to, kur ir robeža.

Aptaukošanās nav rakstura īpašība

Sāksim ar galveno. Aptaukošanās ir hroniska slimība ar savu bioloģiju, nevis gribasspēka trūkums. Ķermeņa svaru regulē smadzenes un hormoni, un šī sistēma aktīvi pretojas svara zaudēšanai — par to, kā tieši, ir atsevišķs raksts. Kamēr cilvēks svara dēļ vaino sevi, viņš neārstējas. Tieši tāpat neviens negaida, ka paaugstinātu asinsspiedienu var pārvarēt ar raksturu.

Ko rāda BMI — un ko tas nerāda

BMI aprēķina: svaru kilogramos dala ar augumu metros kvadrātā. Klasiskās robežas:

BMIKategorija
18,5–24,9Normāls svars
25–29,9Liekais svars
30–34,9Aptaukošanās, I pakāpe
35–39,9Aptaukošanās, II pakāpe
40 un vairākAptaukošanās, III pakāpe

BMI ir ērts skrīningam, bet tas mēra svaru, ne taukus. Muskuļots cilvēks var „iekrist” aptaukošanās kategorijā bez liekiem taukiem, un otrādi — cilvēkam ar normālu BMI var būt bīstami daudz tauku ap iekšējiem orgāniem.

Tāpēc svarīgs ir arī vidukļa apkārtmērs — tas aptuveni rāda vēdera tauku daudzumu, kas vielmaiņu bojā visvairāk. Eiropas izcelsmes cilvēkiem risks ir palielināts no 94 cm vīriešiem un 80 cm sievietēm un izteikti palielināts no 102 cm un 88 cm.

Jaunie kritēriji: preklīniska un klīniska aptaukošanās

2025. gadā 58 ekspertu komisija žurnālā The Lancet Diabetes & Endocrinology piedāvāja pieeju, kas beidzot atbild uz jautājumu „kad tā ir slimība”[1]. Būtība ir vienkārša:

Komisija arī iesaka BMI izmantot tikai kā sākotnējo skrīningu: diagnozei papildus vajadzīgs vai nu tiešs tauku mērījums, vai vismaz viens antropometrisks rādītājs — vidukļa apkārtmērs, vidukļa–gurnu vai vidukļa–auguma attiecība. Vienīgais izņēmums: ja BMI pārsniedz 40, lieko tauku klātbūtne tiek pieņemta bez papildu mērījumiem[1].

Ko liekie tauki bojā

Klīniskas aptaukošanās izpausmes, kuras redzu praksē visbiežāk:

„Man analīzes labas” — vai tas nomierina

Daļai cilvēku ar aptaukošanos analīzes gadiem ir kārtībā. Šo stāvokli mēdz saukt par „metaboliski veselu aptaukošanos”, bet nosaukums maldina: pēc Lancet klasifikācijas tā biežāk ir preklīniska aptaukošanās — riska stāvoklis, nevis drošs stāvoklis (ar nosacījumu, ka svars vēl nav ierobežojis orgānu darbību un ikdienas aktivitāti)[1]. Daļa šo cilvēku laika gaitā pāriet klīniskajā grupā. Labas analīzes šodien nozīmē, ka ir laiks rīkoties bez steigas, nevis ka rīkoties nevajag.

Ko es iesaku pārbaudīt

Ja BMI pārsniedz 30 vai viduklis pārsniedz minētās robežas, saprātīgais minimums ir:

Papildus jānovērtē orgānu darbība un ierobežojumi ikdienā — tas izšķir, cik aktīvi jārīkojas.

Kad jāsāk ārstēt

Pēc Lancet komisijas loģikas atbilde ir skaidra: klīniska aptaukošanās jāārstē tāpat kā jebkura cita hroniska slimība — laikus un ar pierādītām metodēm, negaidot, kamēr orgānu bojājums kļūst neatgriezenisks[1]. Preklīniskas aptaukošanās gadījumā pamatā ir riska mazināšana un novērošana; turpmākā rīcība ir individuāls lēmums.

Tas, kādas tieši ir ārstēšanas iespējas — no dzīvesveida programmām un zālēm līdz endoskopijai un operācijai —, ir apkopots cikla trešajā rakstā.

Atsevišķi gadījumi, kad nevajag gaidīt plānveida izmeklēšanu: straujš svara pieaugums dažu mēnešu laikā bez skaidra iemesla, svara pieaugums kopā ar izteiktu nespēku, pietūkumu vai elpas trūkumu, kā arī ēšanas uzvedības problēmas — regulāras neapturamas pārēšanās epizodes. Katrā no šīm situācijām ir vērts vērsties pie ārsta tuvākajā laikā.

Galvenais no šī raksta

Robežu starp „lieko svaru” un slimību nosaka nevis pēc izskata un pat ne pēc BMI viena paša, bet pēc tā, vai tauki jau traucē orgāniem strādāt. To var izmērīt un pārbaudīt. Un, ja tā jau ir slimība, tai ir efektīva ārstēšana — visa ceļa karte ir atrodama nākamajos cikla rakstos.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kāpēc diētas nenotur svaru
Aptaukošanās ārstēšanas ceļu karte
Bariatriskā ķirurģija: pieraksts un konsultācija

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs, stažējies bariatriskajā ķirurģijā Beļģijā. Raksts sagatavots pēc Lancet 2025 komisijas ziņojuma par aptaukošanos, ASMBS/IFSO 2022 vadlīnijām un NEJM/Lancet pētījumiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Aptaukošanās ārstēšanas izvērtēšana: izrunājam visas iespējas — no dzīvesveida un zālēm līdz operācijai — un lēmumu pieņemam kopā.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. Rubino F, Cummings DE, Eckel RH, et al. Definition and diagnostic criteria of clinical obesity. Lancet Diabetes Endocrinol. 2025;13(3):221–262. doi:10.1016/S2213-8587(24)00316-4
  2. Sumithran P, Prendergast LA, Delbridge E, et al. Long-term persistence of hormonal adaptations to weight loss. N Engl J Med. 2011;365(17):1597–1604. doi:10.1056/NEJMoa1105816
  3. Fothergill E, Guo J, Howard L, et al. Persistent metabolic adaptation 6 years after "The Biggest Loser" competition. Obesity (Silver Spring). 2016;24(8):1612–1619. doi:10.1002/oby.21538
  4. Look AHEAD Research Group. Eight-year weight losses with an intensive lifestyle intervention: the Look AHEAD study. Obesity (Silver Spring). 2014;22(1):5–13. doi:10.1002/oby.20662
  5. Wilding JPH, Batterham RL, Calanna S, et al. Once-weekly semaglutide in adults with overweight or obesity (STEP 1). N Engl J Med. 2021;384(11):989–1002. doi:10.1056/NEJMoa2032183
  6. Jastreboff AM, Aronne LJ, Ahmad NN, et al. Tirzepatide once weekly for the treatment of obesity (SURMOUNT-1). N Engl J Med. 2022;387(3):205–216. doi:10.1056/NEJMoa2206038
  7. Wilding JPH, Batterham RL, Davies M, et al. Weight regain and cardiometabolic effects after withdrawal of semaglutide: the STEP 1 trial extension. Diabetes Obes Metab. 2022;24(8):1553–1564. doi:10.1111/dom.14725
  8. Abu Dayyeh BK, Bazerbachi F, Vargas EJ, et al. Endoscopic sleeve gastroplasty for treatment of class 1 and 2 obesity (MERIT): a prospective, multicentre, randomised trial. Lancet. 2022;400(10350):441–451. doi:10.1016/S0140-6736(22)01280-6
  9. Eisenberg D, Shikora SA, Aarts E, et al. 2022 ASMBS and IFSO indications for metabolic and bariatric surgery. Obes Surg. 2023;33(1):3–14. doi:10.1007/s11695-022-06332-1
  10. Carlsson LMS, Sjöholm K, Jacobson P, et al. Life expectancy after bariatric surgery in the Swedish Obese Subjects study. N Engl J Med. 2020;383(16):1535–1543. doi:10.1056/NEJMoa2002449
  11. Lincoff AM, Brown-Frandsen K, Colhoun HM, et al. Semaglutide and cardiovascular outcomes in obesity without diabetes (SELECT). N Engl J Med. 2023;389(24):2221–2232. doi:10.1056/NEJMoa2307563
  12. Aronne LJ, Sattar N, Horn DB, et al. Continued treatment with tirzepatide for maintenance of weight reduction in adults with obesity: the SURMOUNT-4 randomized clinical trial. JAMA. 2024;331(1):38–48. doi:10.1001/jama.2023.24945
  13. ASGE Bariatric Endoscopy Task Force; Abu Dayyeh BK, Kumar N, Edmundowicz SA, et al. Systematic review and meta-analysis assessing the ASGE PIVI thresholds for adopting endoscopic bariatric therapies. Gastrointest Endosc. 2015;82(3):425–438. doi:10.1016/j.gie.2015.03.1964
  14. Salminen P, Helmiö M, Ovaska J, et al. Effect of laparoscopic sleeve gastrectomy vs laparoscopic Roux-en-Y gastric bypass on weight loss at 5 years: the SLEEVEPASS randomized clinical trial. JAMA. 2018;319(3):241–254. doi:10.1001/jama.2017.20313
  15. Peterli R, Wölnerhanssen BK, Peters T, et al. Effect of laparoscopic sleeve gastrectomy vs laparoscopic Roux-en-Y gastric bypass on weight loss: the SM-BOSS randomized clinical trial. JAMA. 2018;319(3):255–265. doi:10.1001/jama.2017.20897
  16. Schauer PR, Bhatt DL, Kirwan JP, et al. Bariatric surgery versus intensive medical therapy for diabetes — 5-year outcomes (STAMPEDE). N Engl J Med. 2017;376(7):641–651. doi:10.1056/NEJMoa1600869
  17. King WC, Hinerman AS, Belle SH, Wahed AS, Courcoulas AP. Comparison of the performance of common measures of weight regain after bariatric surgery. JAMA. 2018;320(15):1560–1569. doi:10.1001/jama.2018.14433
  18. O’Kane M, Parretti HM, Pinkney J, et al. British Obesity and Metabolic Surgery Society guidelines on perioperative and postoperative biochemical monitoring and micronutrient replacement — 2020 update. Obes Rev. 2020;21(11):e13087. doi:10.1111/obr.13087
  19. Jastreboff AM, Kaplan LM, Frías JP, et al. Triple-hormone-receptor agonist retatrutide for obesity — a phase 2 trial. N Engl J Med. 2023;389(6):514–526. doi:10.1056/NEJMoa2301972
  20. Garvey WT, Blüher M, Osorto Contreras CK, et al. Coadministered cagrilintide and semaglutide in adults with overweight or obesity (REDEFINE 1). N Engl J Med. 2025;393(7):635–647. doi:10.1056/NEJMoa2502081
  21. Salminen P, Grönroos S, Helmiö M, et al. Effect of laparoscopic sleeve gastrectomy vs Roux-en-Y gastric bypass on weight loss, comorbidities, and reflux at 10 years (SLEEVEPASS). JAMA Surg. 2022;157(8):656–666. doi:10.1001/jamasurg.2022.2229