← Dr. Sergejs Šapovalovs

Kāpēc diētas nenotur svaru

Zvanīt: +371 2330 4440Ķirurga konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Gandrīz katrs, kas pie manis vēršas aptaukošanās dēļ, jau ir novājējis — un ne vienu reizi vien. Pieci, desmit, dažreiz divdesmit kilogrami, kas pēc gada bija atgriezušies. Un gandrīz katrs no tā izdara vienu un to pašu secinājumu: „es neizturēju”. Šis raksts ir par to, kāpēc šis secinājums ir nepareizs.

Ķermenim ir savs termostats

Svaru neregulē griba. To regulē smadzenes — hipotalāms, kas saņem hormonu signālus no taukaudiem, kuņģa un zarnām un uztur svaru tam ierastajā līmenī, apmēram kā termostats uztur temperatūru. Kad cilvēks novājē, sistēma to uztver nevis kā panākumu, bet kā apdraudējumu — un ieslēdz aizsardzību divos virzienos vienlaikus: pastiprina izsalkumu un samazina enerģijas patēriņu.

Kas notiek pēc svara zaudēšanas — izmērīts

Par šo mehānismu ir precīzi mērījumi. Klasiskajā Melburnas pētījumā cilvēki desmit nedēļās zaudēja vidēji 13,5 kg, un pētnieki gadu sekoja viņu apetīti regulējošiem hormoniem[2]:

Citiem vārdiem: gadu pēc novājēšanas ķermenis joprojām „prasa” zaudēto atpakaļ. Tas nav ieraduma vai rakstura jautājums — tie ir izmērāmi hormonu līmeņi[2].

Otrs slavens mērījums ir no ASV realitātes šova „The Biggest Loser” dalībniekiem, kuri konkursa laikā zaudēja vidēji 58 kg. Pēc sešiem gadiem lielākā daļa svara bija atgriezusies, bet galvenais atklājums bija cits: viņu miera vielmaiņa dedzināja aptuveni par 500 kilokalorijām dienā mazāk, nekā būtu gaidāms pēc viņu ķermeņa sastāva[3]. Vielmaiņas palēninājums nepazuda ar laiku — tas turpinājās gadiem.

„Vienkārši ēd mazāk un kusties vairāk”

Šī frāze nav gluži nepareiza — tā ir nepilnīga. Enerģijas deficīts tiešām ir vienīgais veids, kā zaudēt taukus. Bet frāze klusē par to, ka pēc novājēšanas organisms deficītam pretojas ar pastiprinātu izsalkumu un mazāku patēriņu — un šī pretestība nerimst mēnešiem un gadiem. Noturēt svaru ar gribasspēku pret savu hormonu sistēmu ir apmēram tas pats, kas ar gribasspēku ilgstoši neelpot.

Ko rāda lielākais dzīvesveida pētījums

Vērienīgākais eksperiments šajā jomā ir Look AHEAD: vairāk nekā 5000 cilvēku ar 2. tipa cukura diabētu un lieko svaru astoņus gadus saņēma intensīvu programmu — uztura konsultācijas, fiziskās aktivitātes plānu, regulāras vizītes[4]. Rezultāts pēc astoņiem gadiem:

GrupaSvara zudums pēc 8 gadiem
Intensīvā dzīvesveida programmavidēji 4,7% no sākotnējā svara
Parastā aprūpevidēji 2,1%

Puse programmas dalībnieku saglabāja vismaz 5% svara zudumu — un tas ir nozīmīgi veselībai. Bet cilvēkam ar 120 kg tas nozīmē aptuveni 6 kg pēc astoņu gadu sistemātiska darba profesionāļu uzraudzībā. Tā nav programmas kritika — tā ir atbilde uz jautājumu, ko jau attīstījušās aptaukošanās gadījumā var panākt tikai ar dzīvesveida pārmaiņām.

Jo-jo efekts nav jūsu iedoma

Saliekot kopā: pēc katras novājēšanas izsalkums aug, patēriņš krīt, un hormonu spiediens turpinās gadiem. Tāpēc tipiskā trajektorija — zaudēt, noturēt dažus mēnešus, atgūt — nav personisku sakāvju virkne. Tā ir hroniskas slimības dabiskā gaita bez uzturošas ārstēšanas. Nevienam nepārmet vāju gribu, ja pēc zāļu pārtraukšanas atkal paaugstinās spiediens.

Kas no tā izriet praktiski

Kad svaram ir cits cēlonis

Retāk svara pieaugumam ir atsevišķs medicīnisks cēlonis, un to ir vērts izslēgt: vairogdziedzera mazspēja, dažas zāles (daļa antidepresantu, kortikosteroīdi, daži diabēta un epilepsijas medikamenti), kā arī ēšanas traucējumi — regulāras nekontrolējamas pārēšanās epizodes prasa nevis diētu, bet speciālista palīdzību.

Atsevišķs brīdinājums par „brīnumdiētām” un badošanos. Ilgstoša badošanās un diētas ar mazāk nekā 800 kilokalorijām dienā bez ārsta uzraudzības ir bīstamas — no žultsakmeņu veidošanās līdz sirds ritma traucējumiem. Straujš svara zudums ir viens no spēcīgākajiem žultsakmeņu riska faktoriem; par to sīkāk rakstā par žultsakmeņiem.

Galvenais no šī raksta

Svara atgriešanās pēc diētas ir bioloģijas, ne rakstura jautājums: bada hormoni un palēnināta vielmaiņa strādā pret jums mēnešiem un gadiem pēc novājēšanas. Tāpēc nopietna aptaukošanās prasa ārstēšanu, kas šo pretestību ņem vērā — un tāda ārstēšana šodien pastāv.

Biežākie jautājumi

Saistītie raksti:
Kad svars kļūst par slimību
Aptaukošanās ārstēšanas ceļu karte

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs, stažējies bariatriskajā ķirurģijā Beļģijā. Raksts sagatavots pēc Lancet 2025 komisijas ziņojuma par aptaukošanos, ASMBS/IFSO 2022 vadlīnijām un NEJM/Lancet pētījumiem; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Aptaukošanās ārstēšanas izvērtēšana: izrunājam visas iespējas — no dzīvesveida un zālēm līdz operācijai — un lēmumu pieņemam kopā.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. Rubino F, Cummings DE, Eckel RH, et al. Definition and diagnostic criteria of clinical obesity. Lancet Diabetes Endocrinol. 2025;13(3):221–262. doi:10.1016/S2213-8587(24)00316-4
  2. Sumithran P, Prendergast LA, Delbridge E, et al. Long-term persistence of hormonal adaptations to weight loss. N Engl J Med. 2011;365(17):1597–1604. doi:10.1056/NEJMoa1105816
  3. Fothergill E, Guo J, Howard L, et al. Persistent metabolic adaptation 6 years after "The Biggest Loser" competition. Obesity (Silver Spring). 2016;24(8):1612–1619. doi:10.1002/oby.21538
  4. Look AHEAD Research Group. Eight-year weight losses with an intensive lifestyle intervention: the Look AHEAD study. Obesity (Silver Spring). 2014;22(1):5–13. doi:10.1002/oby.20662
  5. Wilding JPH, Batterham RL, Calanna S, et al. Once-weekly semaglutide in adults with overweight or obesity (STEP 1). N Engl J Med. 2021;384(11):989–1002. doi:10.1056/NEJMoa2032183
  6. Jastreboff AM, Aronne LJ, Ahmad NN, et al. Tirzepatide once weekly for the treatment of obesity (SURMOUNT-1). N Engl J Med. 2022;387(3):205–216. doi:10.1056/NEJMoa2206038
  7. Wilding JPH, Batterham RL, Davies M, et al. Weight regain and cardiometabolic effects after withdrawal of semaglutide: the STEP 1 trial extension. Diabetes Obes Metab. 2022;24(8):1553–1564. doi:10.1111/dom.14725
  8. Abu Dayyeh BK, Bazerbachi F, Vargas EJ, et al. Endoscopic sleeve gastroplasty for treatment of class 1 and 2 obesity (MERIT): a prospective, multicentre, randomised trial. Lancet. 2022;400(10350):441–451. doi:10.1016/S0140-6736(22)01280-6
  9. Eisenberg D, Shikora SA, Aarts E, et al. 2022 ASMBS and IFSO indications for metabolic and bariatric surgery. Obes Surg. 2023;33(1):3–14. doi:10.1007/s11695-022-06332-1
  10. Carlsson LMS, Sjöholm K, Jacobson P, et al. Life expectancy after bariatric surgery in the Swedish Obese Subjects study. N Engl J Med. 2020;383(16):1535–1543. doi:10.1056/NEJMoa2002449
  11. Lincoff AM, Brown-Frandsen K, Colhoun HM, et al. Semaglutide and cardiovascular outcomes in obesity without diabetes (SELECT). N Engl J Med. 2023;389(24):2221–2232. doi:10.1056/NEJMoa2307563
  12. Aronne LJ, Sattar N, Horn DB, et al. Continued treatment with tirzepatide for maintenance of weight reduction in adults with obesity: the SURMOUNT-4 randomized clinical trial. JAMA. 2024;331(1):38–48. doi:10.1001/jama.2023.24945
  13. ASGE Bariatric Endoscopy Task Force; Abu Dayyeh BK, Kumar N, Edmundowicz SA, et al. Systematic review and meta-analysis assessing the ASGE PIVI thresholds for adopting endoscopic bariatric therapies. Gastrointest Endosc. 2015;82(3):425–438. doi:10.1016/j.gie.2015.03.1964
  14. Salminen P, Helmiö M, Ovaska J, et al. Effect of laparoscopic sleeve gastrectomy vs laparoscopic Roux-en-Y gastric bypass on weight loss at 5 years: the SLEEVEPASS randomized clinical trial. JAMA. 2018;319(3):241–254. doi:10.1001/jama.2017.20313
  15. Peterli R, Wölnerhanssen BK, Peters T, et al. Effect of laparoscopic sleeve gastrectomy vs laparoscopic Roux-en-Y gastric bypass on weight loss: the SM-BOSS randomized clinical trial. JAMA. 2018;319(3):255–265. doi:10.1001/jama.2017.20897
  16. Schauer PR, Bhatt DL, Kirwan JP, et al. Bariatric surgery versus intensive medical therapy for diabetes — 5-year outcomes (STAMPEDE). N Engl J Med. 2017;376(7):641–651. doi:10.1056/NEJMoa1600869
  17. King WC, Hinerman AS, Belle SH, Wahed AS, Courcoulas AP. Comparison of the performance of common measures of weight regain after bariatric surgery. JAMA. 2018;320(15):1560–1569. doi:10.1001/jama.2018.14433
  18. O’Kane M, Parretti HM, Pinkney J, et al. British Obesity and Metabolic Surgery Society guidelines on perioperative and postoperative biochemical monitoring and micronutrient replacement — 2020 update. Obes Rev. 2020;21(11):e13087. doi:10.1111/obr.13087
  19. Jastreboff AM, Kaplan LM, Frías JP, et al. Triple-hormone-receptor agonist retatrutide for obesity — a phase 2 trial. N Engl J Med. 2023;389(6):514–526. doi:10.1056/NEJMoa2301972
  20. Garvey WT, Blüher M, Osorto Contreras CK, et al. Coadministered cagrilintide and semaglutide in adults with overweight or obesity (REDEFINE 1). N Engl J Med. 2025;393(7):635–647. doi:10.1056/NEJMoa2502081
  21. Salminen P, Grönroos S, Helmiö M, et al. Effect of laparoscopic sleeve gastrectomy vs Roux-en-Y gastric bypass on weight loss, comorbidities, and reflux at 10 years (SLEEVEPASS). JAMA Surg. 2022;157(8):656–666. doi:10.1001/jamasurg.2022.2229