← Dr. Sergejs Šapovalovs

Hemoroīdi: kāpēc tie rodas un kad jāārstē

Zvanīt: +371 2330 4440Proktologa konsultācija Rīgā — vai pieraksts internetā

Hemoroīdi ir visizplatītākā proktoloģiskā problēma un vienlaikus visbiežāk pārprastā. Daļu pacientu ārstē no tā, kas nav jāārstē. Otru daļu — no hemoroīdiem, kaut cēlonis ir cits. Šajā rakstā izskaidroju, kas notiek anālajā kanālā, kā nosaka pakāpi un kā saprast, ka ir laiks doties pie ārsta.

Hemoroīdi nav vēnu varikoze

Hemoroidālie spilventiņi ir normāla anatomiska struktūra. Tie ir katram cilvēkam no dzimšanas — trīs asinsvadu spilventiņi anālā kanāla sieniņā, kas nodrošina tā precīzu noslēgšanos un dod aptuveni piektdaļu no miera spiediena. Bez tiem nebūtu pilnvērtīgas fēču un gāzu saturēšanas.

Slimība sākas tad, kad spilventiņus turošie saistaudi ar gadiem novājinās un spilventiņi sāk slīdēt uz leju. Tajos veidojas asins sastrēgums, tie palielinās, asiņo un izvirzās ārā. Šo mehānismu 1975. gadā aprakstīja Tomsons, un tas ir mūsdienu izpratnes pamatā[2].

No tā izriet praktisks secinājums: hemoroīdi ir simptomi, nevis atrade. Ja spilventiņi ir palielināti, bet netraucē — tie nav jāārstē. Pārdiagnostika šajā jomā ir bieža.

Iekšējie, ārējie un kombinētie

Anālajā kanālā ir robeža — ķemmveida līnija. Tā izšķir visu.

Sāpes nekomplicētiem iekšējiem hemoroīdiem nav raksturīgas. Ja sāp — meklējam trombozi, anālo plaisu vai abscesu, nevis vainojam hemoroīdus.

Četras pakāpes

Iekšējos hemoroīdus dala pēc Goligher klasifikācijas. Pakāpi nosaka pēc viena kritērija — vai mezgls izvirzās un vai atgriežas.

PakāpeKo pacients jūtAr ko parasti sāk
IAsiņo, bet nekas neizvirzāsRežīms un šķiedrvielas, pēc vajadzības ambulatora procedūra
IIIzvirzās sasprindzinoties, atgriežas patsGumijas gredzenu liģēšana — izvēles metode
IIIIzvirzās un atgriežas tikai ar rokuLāzers, dezarterizācija vai ekscīzija — atkarībā no ārējā komponenta
IVPastāvīgi ārpusē, atpakaļ neietKlasiskā operācija

Pakāpi nevar noteikt pēc pacienta stāsta vai fotogrāfijas. Vajadzīga anoskopija — īsa izmeklēšana ar caurulīti, kas ilgst minūti un ko veic uzreiz konsultācijā.

Asiņošana no taisnās zarnas nav automātiski hemoroīdi. ASCRS 2024. gada vadlīnijas nosaka: pacientiem ar riska faktoriem — vecums, kolorektāla vēža gadījumi ģimenē, svara zudums, dzelzs deficīta anēmija, izmaiņas vēdera izejā — pirms hemoroīdu ārstēšanas jāveic pilna resnās zarnas izmeklēšana[1]. Tumšas asinis, sajauktas ar fēcēm, ir atsevišķs brīdinājums: hemoroīdiem raksturīgas spilgti sarkanas asinis uz papīra vai uz fēcēm.

Kas vēl slēpjas zem „hemoroīdiem”

Ar to pašu sūdzību pie manis nonāk pacienti, kuriem patiesībā ir anālā plaisa, perianāla fistula, taisnās zarnas prolapss, kondilomas vai ādas bārkstis, ko cilvēki bieži sauc par hemoroīdiem. Ādas krokas jeb bārkstis (skin tags) nav hemoroīdi — tās ir palikušas pēc pārciestas trombozes un pašas neizzūd.

Tāpēc pirmā vizīte vienmēr sākas ar izmeklēšanu, ne ar recepti.

Kad ārstēt, kad ne

Ārstējam simptomus, ne attēlu. Ja mezgli ir, bet neasiņo, neizvirzās un netraucē — nekas nav jādara. Ja ir asiņošana, izvirzīšanās, nieze vai izdalījumi, kas ietekmē ikdienu, — sākam ar mazāko un kāpjam augstāk tikai tad, ja tas nelīdz.

Lielākā daļa pacientu līdz operācijai nemaz nenonāk. I un II pakāpē parasti pietiek ar režīmu un ambulatoru procedūru, kas ilgst dažas minūtes.

Biežākie jautājumi

Vairāk par tēmu:
Hemoroīdu ārstēšana: metodes, sagatavošanās un pieraksts

Dr. Sergejs Šapovalovs — ķirurgs, proktologs. Raksts sagatavots pēc ASCRS 2024. gada vadlīnijām un 2005.–2025. gada metaanalīzēm; atsauces raksta beigās.

Konsultācija pie Dr. Sergeja Šapovalova
Proktoloģiskā izmeklēšana ar anoskopiju, pakāpes noteikšana un ārstēšanas plāns vienā vizītē.
Pieraksts: +371 2330 4440 vai piearsta.lv

Literatūra

  1. Hawkins AT, Davis BR, Bhama AR, et al. The American Society of Colon and Rectal Surgeons Clinical Practice Guidelines for the Management of Hemorrhoids. Dis Colon Rectum. 2024;67(5):614–623. doi:10.1097/DCR.0000000000003276
  2. Thomson WH. The nature of haemorrhoids. Br J Surg. 1975;62(7):542–552. doi:10.1002/bjs.1800620710
  3. Alonso-Coello P, Mills E, Heels-Ansdell D, et al. Fiber for the treatment of hemorrhoids complications: a systematic review and meta-analysis. Am J Gastroenterol. 2006;101(1):181–188. doi:10.1111/j.1572-0241.2005.00359.x
  4. Sheikh P, Lohsiriwat V, Shelygin Y. Micronized Purified Flavonoid Fraction in Hemorrhoid Disease: A Systematic Review and Meta-Analysis. Adv Ther. 2020;37(6):2792–2812. doi:10.1007/s12325-020-01353-7
  5. Brown SR, Tiernan JP, Watson AJM, et al. Haemorrhoidal artery ligation versus rubber band ligation (HubBLe): a multicentre randomised controlled trial. Lancet. 2016;388(10042):356–364. doi:10.1016/S0140-6736(16)30584-0
  6. Wee IJY, Koo CH, Seow-En I, et al. Laser hemorrhoidoplasty versus conventional hemorrhoidectomy for grade II/III hemorrhoids: a systematic review and meta-analysis. Ann Coloproctol. 2023;39(1):3–10. doi:10.3393/ac.2022.00598.0085
  7. Watson AJM, Hudson J, Wood J, et al. Comparison of stapled haemorrhoidopexy with traditional excisional surgery (eTHoS): a pragmatic multicentre randomised controlled trial. Lancet. 2016;388(10058):2375–2385. doi:10.1016/S0140-6736(16)31803-7
  8. Al Jnainati M, Ikkurthy N, Ayoub M, et al. Outcomes of embolization therapy of superior rectal arteries for grade 1 to 3 internal hemorrhoids: a systematic review. Int J Colorectal Dis. 2025;40(1):190. doi:10.1007/s00384-025-04944-4