← Dr. Sergejs Šapovalovs

Grēmas katru dienu: kad zāles vairs nelīdz un ko darīt

Grēmas laiku pa laikam izjūt gandrīz katrs. Bet, ja tās kļuvušas par ikdienu un kuņģa skābi mazinošās zāles — par pastāvīgu nepieciešamību, ir pamats meklēt cēloni, nevis tikai slāpēt sekas. Skaidro ķirurgs Dr. Sergejs Šapovalovs, balstoties uz jaunākajām starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un pētījumiem.

Cik izplatīta ir problēma

Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) — skābes atvilnis no kuņģa barības vadā — skar aptuveni katru piekto līdz septīto pieaugušo: metaanalīzē ar gandrīz pusmiljonu dalībnieku tās izplatība Eiropā ir 14%[1] un attīstītajās valstīs sasniedz aptuveni 20%[2]. Amerikāņu aptaujā ar 71 812 dalībniekiem atviļņa simptomus pēdējās nedēļas laikā atzīmēja gandrīz katrs trešais[3].

Ko zāles spēj — un ko nespēj

Protonu sūkņa inhibitori (PSI — omeprazols, pantoprazols u. c.) ir pamatoti pirmās izvēles līdzekļi: tie mazina iekaisumu, dziedē barības vada gļotādu un pilnībā novērš simptomus 70–80% pacientu ar erozīvu ezofagītu[4]. Turklāt lielākais drošības pētījums COMPASS (17 598 dalībnieki, 3 gadi) neapstiprināja izplatītās bažas par kaulu lūzumiem, nieru slimībām vai demenci[5] — tās ir drošas zāles.

Taču zālēm ir būtisks ierobežojums: PSI samazina skābes daudzumu, bet neatjauno bojāto antirefluksa barjeru. Ja atviļņa mehāniskais cēlonis ir hiatālā trūce jeb diafragmas barības vada atveres trūce (kuņģa daļas izvirzīšanās krūšu kurvī caur diafragmas atveri), kuņģa saturs turpina nonākt barības vadā arī zāļu lietošanas laikā — tikai mazāk skābs[4,6]. Tāpēc statistika ir šāda:

Vairāk nekā pusei (54%) pacientu, kas PSI lieto katru dienu, simptomi saglabājas vismaz 2 dienas nedēļā[3]. Ilgtermiņā (5 un vairāk gadu) zāles turpina lietot 72% konservatīvi ārstēto pacientu[6].

Kāpēc pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas kļūst sliktāk

Daudzi pacienti ir mēģinājuši pārtraukt PSI lietošanu — un grēmas atgriežas ar uzviju jau pirmajā nedēļā. Tam ir zinātnisks izskaidrojums: pēc ilgstošas skābes nomākšanas kuņģis to pārejoši ražo pastiprināti — tas ir t. s. atsitiena efekts (rebound hipersekrēcija). Klasiskā pētījumā pilnīgi veseli cilvēki 8 nedēļas lietoja PSI un pēc tam saņēma placebo: ar skābi saistīti simptomi radās 44% dalībnieku — placebo grupā tikai 15%[7]. Šo efektu bieži kļūdaini uzskata par slimības recidīvu, un tas liek atsākt zāļu lietošanu — apburtais loks noslēdzas[8].

5 pazīmes, ka ir laiks meklēt cēloni

Kā atrod cēloni

Amerikas gastroenterologu kolēģijas (ACG) vadlīnijas iesaka: ja simptomi ir tipiski un nav brīdinājuma pazīmju, vispirms — 8 nedēļu PSI kurss; ja tas nepalīdz vai grēmas atgriežas, nepieciešama gastroskopija[4]. Tā parāda barības vada gļotādas stāvokli un trūces esamību; neskaidros gadījumos papildus veic pH-metriju — diennakts skābuma mērīšanu barības vadā. Mūsdienu Lionas konsensa 2.0 kritēriji ļauj diagnozi apstiprināt vai droši izslēgt[11].

Ja cēlonis ir trūce — to var novērst

Laparoskopiskā fundoplikācija — operācija caur dažiem nelieliem iegriezumiem — atjauno antirefluksa barjeru: ķirurgs novieto kuņģi atpakaļ vēdera dobumā, sašuj diafragmas atveri un izveido ap barības vadu manšeti. Atšķirībā no zālēm operācija aptur ne tikai skābes atvilni, bet arī atvilni kopumā[4]. Amerikas ķirurgu asociācijas SAGES vadlīnijas iesaka operāciju apsvērt tieši tad, ja GERS kļuvusi hroniska vai slikti padodas ārstēšanai ar zālēm[6]. Randomizētu pētījumu dati: 5 gadus pēc operācijas grēmas ir tikai 8% pacientu (salīdzinājumā ar 16% zāļu terapijas grupā), regurgitācija jeb kuņģa satura atplūšana mutē — 2% pret 13%[12]. Turklāt vairāk nekā puse operēto zāles vairs nelieto vispār[13]. Par blaknēm: pirmajos mēnešos iespējams pārejošs diskomforts rijot un vēdera uzpūšanās[12]; to pārrunājam konsultācijā jau iepriekš. Vairāk — lapā par hiatālo trūci un operāciju.

Vērsieties pie ārsta nekavējoties, ja: rīšana kļuvusi apgrūtināta, svars samazinās bez redzama iemesla, parādījusies anēmija, asinis vēmekļos vai izkārnījumos, vemšana kļuvusi nepārejoša — pēc vadlīnijām šīs pazīmes prasa tūlītēju endoskopiju[4].

Biežākie jautājumi

Literatūra

  1. Nirwan JS et al. Global prevalence and risk factors of GORD: systematic review and meta-analysis. Sci Rep. 2020. (102 pētījumi, 469 899 dalībnieki) PubMed
  2. Maret-Ouda J et al. Gastroesophageal Reflux Disease: A Review. JAMA. 2020;324(24):2536–2547. PubMed
  3. Delshad SD et al. Prevalence of GERD and proton pump inhibitor-refractory symptoms. Gastroenterology. 2020;158(5). (N=71 812) PubMed
  4. Katz PO et al. ACG Clinical Guideline: Diagnosis and Management of GERD. Am J Gastroenterol. 2022;117(1):27–56. PubMed
  5. Moayyedi P et al. Safety of proton pump inhibitors based on a large randomized trial (COMPASS). Gastroenterology. 2019;157(3). PubMed
  6. Slater BJ et al. SAGES guidelines for the surgical treatment of GERD. Surg Endosc. 2021;35:4903–4917. PubMed
  7. Reimer C et al. Proton-pump inhibitor therapy induces acid-related symptoms in healthy volunteers after withdrawal. Gastroenterology. 2009;137(1):80–87. PubMed
  8. Namikawa K, Björnsson ES. Rebound acid hypersecretion after withdrawal of long-term PPI therapy. Int J Mol Sci. 2024;25(10). PubMed
  9. Patel A, Yadlapati R. Diagnosis and Management of Refractory GERD. Gastroenterol Hepatol (NY). 2021;17(7). PubMed
  10. Hránková V et al. Chronic cough and laryngopharyngeal reflux: narrative review. Front Med. 2024. PubMed
  11. Gyawali CP et al. Updates to the modern diagnosis of GERD: Lyon Consensus 2.0. Gut. 2024;73(2):361–371. PubMed
  12. Galmiche JP et al. Laparoscopic antireflux surgery vs esomeprazole for chronic GERD: the LOTUS randomized trial, 5-year results. JAMA. 2011;305(19):1969–1977. PubMed
  13. Grant AM et al. Clinical and economic evaluation of laparoscopic surgery vs medical management for GORD: 5-year follow-up (REFLUX trial). BMJ. 2013;346:f1908. PubMed
🩺 Konsultācija / Консультация / Consultation: +371 2330 4440 · piearsta.lv · Hiatālā trūce →
📖 Jauni raksti un padomi — sekojiet / новые статьи и советы — подписывайтесь: Facebook · Instagram